jaunumi
Dižakmeņu gulbju atklāšana Tirzas krastā

     "-Es zinu tādu vietu, kur saule pin rasas vainagus un ūdens burbuļošana skan kā visskaistākā mūzika,- teica jaunais gulbis savai tikko satiktajai draudzenei. –Šeit, “Gulbīšu parkā”, ir pārāk skaļi, vai gribi, es tevi turp aizvedīšu?

   -Kā sauc to vietu? - jautāja draudzene. -To vietu sauc par  Lejasciemu. Nebaidies!- uzsauca jaunais  gulbis savai draudzenei. Un gulbju pāris pacēlās spārnos savam skaistākajam lidojumam.
     Jau pavisam drīz viņi atradās virs ceļu krustojuma. - Uz Lejasciemu ved divi ceļi. Tas tāpēc, lai cilvēki vienmēr satiktos, arī tad, ja kādu laiku viņu ceļi bijuši šķirti,- teica gulbis,- bet mēs lidosim augstāk, lidosim kopā!
     Drīz zem gulbju spārniem varēja redzēt stalto priežu un biezo egļu galotnes. Starp tām kā balta čūska cauri izvijas lielceļš, bet otrā pusē šķita, ka kāds novilcis zilpelēku svītru. Taču gulbju iedzimtā sirdsbalss ļāva tiem pēkšņi ieraudzīt kaut ko pavisam tuvu un mīļu; to plūstošo straumi, kas kā dzīvības nesēja plūda tieši tajā pašā virzienā, kurp viņi lidoja. Klusējot viņi turpināja ceļu un pavisam neapzināti, it kā iepriekš būtu vienojušies, pēkšņi atskārta, ka nokļuvuši vietā, kur šai straumei pievienojas vēl otra un nu abas kopā aizplūst tālāk…tālāk…tālāk!
     Gauja un Tirza! Lejasciems! Vieta, kur saule pin rasas vainagus un ūdens burbuļošana skan kā visskaistākā mūzika. Vieta, kurai ir tikai sava ceriņu smarža, vieta, kurai ir rupjmaizes un medus garša. Vieta, kur svētkos tiek vārīts lielais zupas katls un pie tā tiek aicināts ikviens - gan savējais, gan svešais. Tur ceptā maize dod tādu spēku kā varenajiem ozoliem, kas Lejasciemā stāv vairāk kā divsimt  gadu, un to lapotne dod patvērumu gan cilvēkiem, gan kamenēm. Tikai Lejasciemā ir savs “ziedu pasaku” ceļš un dzejnieku soliņš, ceļa zīmes vienmēr ietērptas svētku drānās, bet ikviena dziesma izskan kā himna cilvēka dvēselei."

/I.Puidze/

     29. jūlijā tika atklāts jauns vides objekts "Lejasciema dižakmeņu gulbji", kuri izvietoti Tirzas upes krastā, vietā, kur agrāk, līdz pat 1962. gadam atradās tilts pār Tirzu. Skices autore Māra Medne.

Dana Puidze,
izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja