Aicinām pieteikt skolēnus Lejasciema vidusskolā nākamajam mācību gadam visās klasēs no 1.-12.! Katru darba dienu no 8.30 - 16.00 pie skolas lietvedes vai citā laikā, iepriekš sazinoties pa tel. 64473136 vai mob. 26510508
Būsiet mīļi gaidīti mūsu skolas saimē!
27. aprīlī Lielās Talkas ietvaros Sinolē norisināsies ikgadējā sakopšanas talka. Aicinām Lejasciema iedzīvotājus pievienoties talkai Sinolē, kā arī organizēt daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju, radu un draugu grupiņas, domubiedrus sakopt savu māju apkārtni, ceļa malas, upes vai ezera krastus, pastaigu takas u.c. Talkas maisus var saņemt pagasta pārvaldē (Māris Milns, tel. 28379485). Atkritumu vākšana notiks speciālos maisos – baltos un zilos. Zilie maisi paredzēti plastmasai, baltie maisi – citiem atkritumiem. Pēc talkas varēs vienoties par šo maisu aizvešanu.
„Mēs būsim tik lieli, cik liela mūsu griba,” ir teicis Rainis – Zentas Mauriņas draugs un paraugs literārajā darbā. Šie vārdi apbrīnojami precīzi raksturo arī pašu Zentu Mauriņu. Nepārvarama griba dzīvot pilnasinīgu, piepildītu dzīvi, alkas radīt par spīti sabiedrības stereotipiem, par spīti savai invaliditātei – ar savu dzīvi Zenta Mauriņa pierādīja, ka mūsu spējām robežu nav. Ierobežojumi ir tikai pakāpieni ceļā uz vēl pilnīgāku eksistenci. Tas noderētu katram!
Ideja radās, lasot Zentas Mauriņas grāmatas. Jau sākot lasīt, bija sajūta, ka varētu par šo izcilo personību veidot izrādi vai filmu, ka man ar to gribas dalīties tālāk. Tas bija tik iedvesmojoši! Man, un es domāju – visiem no viņas ir daudz ko mācīties! Zenta Mauriņa bija latviete, sieviete, kas piedzima un dzīvoja 20.gadsimta sākumā, kas, kaut arī kopš 5 gadu vecuma bija ratiņkrēslā, tik un tā darīja to, ko savā dzīvē bija gribējusi. Zenta Mauriņa ar savu darbību jau savas dzīves laikā guva pasaules atzinību, taču Latvijā – padomju laikā – tika noliegta, aizliegta. Joprojām viņa ir viena no visvairāk tulkotajām un starptautisku atzinību guvušajām latviešu autorēm, nodzīvojot garu, sarežģītu un mīlestības pilnu mūžu ārpus Latvijas pēc Otrā pasaules kara.
30. martā uz kultūras namu atnāca cilvēki, kuriem patīk dziesma, kuriem interesē, ko dara mūsu pagasta lielākais dziedošais kolektīvs – koris “Kaprīze”. Kā savādāk – Kaprīzei 30!Jubilejas koncertam “Ar dziesmu pavasarī” kolektīvs gatavojās nopietni, ar pārdomātu programmu. Koncerta gaitā tika stāstīts stāsts, ko dziedātāji dara, kas svarīgs notiek kora dzīvē ziemā, pavasarī, vasarā u rudenī.
30 gadu garumā koris “Kaprīze” ir dzīvojis, dziedājis un mīlējis visos gadalaikos. Bijis kopā ar dziesmu, kad tā mēdz būt trausla, smaržīga un krēmīga kā vasara ar savu viskautrīgāko saulrietu, tikko...
