Iestādes > Kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrs

Kontakti

Adrese: Rīgas iela 18, Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads, LV-4412


 

Kontakti

Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja

Dana PUIDZE

t. 28352466

lejasciemamuzejs@gulbene.lv

Kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrs atvērts apmeklētājiem:

Pirmdiena
Ceturtdiena

9.00–12.00, 13.00–16.00

Otrdiena
Piektdiena

9.00–12.00, 13.00–18.00

Pārējā laikā - iepriekš piesakoties, t.28352466

Centrs ir slēgts oficiālajās svētku dienās:
1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, 1. maijā, 4. maijā, Līgo un Jāņu dienās (23., 24. jūnijā), Ziemassvētkos (24., 25., 26. decembrī), Vecgada dienā (31. decembrī), ja vien nenotiek kāds īpašs pasākums uz kuru tiekat aicināti.

Informācija par kultūrvietu darbību un apmeklēšanu Latvijas Republikas Kultūras ministrijas vietnē: https://www.km.gov.lv/lv/muzeju-darbs
 

Ieejas maksa:

Pieaugušajiem – 2,00 EUR
Skolēniem, pensionāriem – 1,00 EUR
Ekskursija gida pavadībā līdz 6 personām (1-1,5 stundai) – 6,00 EUR
Ekskursija gida pavadībā vairāk par 6 personām (1-1,5 stundai) – 1,00 EUR no personas
 

Kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrs apmeklētājiem piedāvā:
         •Pastāvīgās muzeja ekspozīcijas:
            1.Lejasciema senie darba rīki un sadzīves priekšmeti
            2.Zentas Mauriņas piemiņas istaba
        •Mainīgās izstādes
        •Iespēju iepazīties ar neeksponēto centra krājumu
        •Doties izzinošās ekskursijās pa Lejasciemu un Lejasciema pagastu
        •Doties aplūkot  "Ziedu taku"
        •Ar interaktīva uzdevuma palīdzību, iespēju pārbaudīt savu vērību seno darbarīku istabā - "Kas meklē, tas atrod"
        •Tūrisma informāciju par ceļošanas un atpūtas iespējām Lejasciemā un Gulbenes novadā

Informācija par kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centru un Zentas Mauriņas piemiņas istabu

Informācija par kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centra vēsturi:

   

     Lejasciema pagasta cilvēkus allaž ir interesējusi novada vēsture. Nozīmīgus novadpētniecības materiālus nākamajām paaudzēm ir atstājuši Jānis Kučers, Zelmars Lancmanis un Arvīds Burka.

     1970-to gadu sākumā Lejasciemā sāk realizēt vidusskolas direktores Aijas Pavāres ieceri, un 1972. gada 18. maijā skolas telpās tiek atklāts novadpētniecības muzejs. 1978. gadā skolas muzejam tiek pielāgotas telpas 1874. gadā celtajā ēkā – bijušajā linu spīķerī. Ilgus gadus par muzeja vadītāju sabiedriskā kārtā strādā vēstures skolotāja Vija Doropoļska.

     1989. gadā novadpētniekiem – entuziastiem rodas ideja par Zentas Mauriņas piemiņas saglabāšanu. Skolotāja Jāņa Kubulnieka un muzeja vadītājas Intas Balodes vadībā 90-to gadu sākumā skolas telpās tiek iekārtota piemiņas istaba novadniecei, rakstniecei Zentai Mauriņai.

     1997. gadā skolas muzeja materiālus savā gādībā pārņem pagasta padome. Sākas muzeja atdzimšana. Zentas Mauriņas simtgades gadā viņai veltītajai ekspozīcijai tiek atrasta jauna mājvieta ēkā Rīgas ielā 18, kurā rakstniece dzimusi. 1997.gada 1.decembrī pagasta muzejs tiek atvērts apmeklētājiem. Lejasciemam, veidojoties par iecienītu tūrisma vietu, mainās muzeja darba specifika, un 2002.gada decembrī muzejs tiek reorganizēts par kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centru.


     Informācija par Zentas Mauriņas piemiņas istabu:

     Lejasciems ir dzimtā puse daudziem Latvijā un pasaulē zināmiem cilvēkiem, ar kuru dzīves gājumu var iepazīties kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrā. Lejasciema pagastā dzimuši vai kādu dzīves posmu darbojušies:

  • komponists Helmers Pavasars,
  • arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs,
  • rakstniece Anna Sakse,
  • filosofe akadēmiķe Maija Kūle,
  • aktieris Kārlis Sebris,
  • valodniece Maiga Putniņa,
  • tiesību vēsturnieks Tālivaldis Zemzaris,
  • dzejniece Tirzmaliete (Minna Dzelzkalne),
  • bibliogrāfs Jānis Misiņš,
  • novadpētnieks Jānis Kučers un vēl...
     Šo cilvēku vidū ir pasaules slavu iemantojusi literatūrfilosofe, esejiste Zenta Mauriņa. Rīgas ielā 18 iekārtotā piemiņas istaba glabā dažādas liecības par Zentas Mauriņas dzīvi un literāro darbību Latvijā un emigrācijā. Fotogrāfijas, grāmatas, veltījumi, balss ieraksti, literātes darba galds - pults uz piemiņas istabu atceļojuši gan no Rīgas, gan tālākām vietām Austrālijā, Vācijā, ASV. Nelielā telpa bijusi lieciniece emocionāliem tikšanās brīžiem daudziem tūristiem gan no Vācijas, Austrijas, Austrālijas, gan dažādām Latvijas vietām.Piemiņas istabu var apmeklēt kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centra darba laikā vai pārējā laikā, iepriekš piesakoties.