Gulbenes novadā ir izveidotas piecas literāras klausāmtakas, kurās apvienoti mūsdienu autoru apcerējumi ar literatūras klasiķu dzīves stāstiem. Katrā pagastā ir izvēlēts viens šajā pagastā dzimis autors: Lejasciemā - Anna Sakse, Druvienā - Jānis Poruks, Tirzā - Andrievs Niedra, Lizumā - Apsīšu Jēkabs, bet Stāmerienā - Zemgaliešu Biruta.
     Klausāmtakas režisore ir Sabīne Ozoliņa, mūziku komponējis Miķelis Putniņš, bet tekstu autore Lejasciema takai - Inga Pizāne.
     Lai dotos literārajā klausāmtakā, nepieciešams viedtālrunis ar interneta pieslēgumu un opciju skenēt QR kodus, kā arī ērtībai vēlamas austiņas, takas garums 3,3 km. Taka sākas Rīgas ielā 20A pie tagadējās draudzes ēkās, kādreizējās Lejasciema vidusskolas ēkas, kuru absolvējusi arī Anna Sakse.
      Plašāk par projektu un klausāmtakām var lasīt un uzzināt - Ceļi, kas paliek: no vārda uz vārdu

    
    
     Kā ik katru gadu, kad vien ir bijusi sniegota ziema vai lietains rudens, Lejasciemā varam vērot plūdus. Objekti, pie kuriem visvairāk tie ir novērojami, ir Lejasciema estrāde, Gaujas un Tirzas sateka. Ir aizraujoši gadu no gada vērot šo dabas parādību. Vietējie iedzīvotāji, aplūkot estrādi, reizēm dodas pat vairākas reizes dienā, lai redzētu, kā mainās ūdens līmenis, cik ļoti šogad plūdi appludinās estrādi.

     Pie mums vēl arvien sniegoti. Tirzas ielokā, netālu no Lejasciema estrādes, sagatavota aptuveni 500 metrus gara trase distanču slēpotājiem. Darba dienās no plkst.16.30 līdz 20.00 tā ir apgaismota.

        Šī ir guļamistaba dabas mīļotājiem. Ja vēlies pavadīt nakti, vērojot zvaigžņotas debesis, izbaudīt panorāmas skatu uz kādu sev iemīļotu vietu, tad miega muca ir tas, kas vajadzīgs atpūtai dabā!

Tāpat ir iespēja izīrēt āra ūdens kubulu, kuru varam nogādāt uz jums ērtu vietu.
 

     Gaujai un tās ielejai ar savām ainaviskajām vērtībām un spēcīgo kultūrvēsturisko auru ir īpaša nozīme Lejasciema pagasta dzīvē. Šeit Gauja satiek savu māsu Tirzu un savā tecējumā sasniedz vistālāko austrumu punktu, kā vēsta teikas, pamazām uzņem "pareizo" virzienu uz jūru. Gaujas garums pagasta teritorijā ir 35 km, tās krastos varam apskatīt no Skandināvijas atnestos granīta klinšu gabalus - Robežkalna un Paideru dižakmens (attiecīgi 12 un 27 kubikmetri), tāpat arī vairākus avotiņus, zināmākie – Cincu acu avots, Ķemeru sēravots pie kura var nokļūt pa īpašām “Laimes kāpnēm”.
     Gaujas lielajā lokā rietumu krastā ir iekšzemes kāpu masīvs, kurš  3 – 4 kilometrus platā un 13 kilometrus garā joslā stiepjas no Palatas dienvidos līdz pagasta robežai ziemeļos, bet it īpaši rietumos no Klajā purva un teritorijā starp Kamanu kalniem un Gaujas ieleju no Lejasmuižas līdz Aizupēm. Vēja darbības rezultātā šeit izveidojies sarežģīts reljefs ar kāpu grēdām, paraboliskajām kāpām, deflācijas ieplakām, kāpu grupām, pauguriem, dabiskiem amfiteātriem un citām formām. Nelieli pauguri mijas ar varenām grēdām 20 metru augstumā un pat 1,5 līdz 2 kilometru garumā.
     Gaujas gultnē un tās krastos ik pa laikam tiek atrasts kāds neparasts un vērtīgs atradums, kas vēsta par tālu pagātni, sniedzoties pat līdz  leduslaikmetam.
 
Foto: Dana Puidze, Kristaps Siliņš, Juris Zaķis

Jaunums Lejasciema pagasta "Pincikājās"!
Sākot ar 1.maiju ir pieejama laivu noma makšķerēšanai
un aktīvai atpūtai Sudala ezerā.
Cena darbadienās:
3 stundas – 5 eiro
visa diena – 8 eiro

Cena brīvdienās:
3 stundas – 8 eiro
visa diena – 10 eiro

Laivu rezervācija – tel. +371 26552452

Imantas ielā 18. Publiski pieejama 325 m gara asfaltēta trase un skatu tornis ar alpīnisma sienām aktīva dzīvesveida piekritējiem - skrituļsliošanai, rollerslēpošanai u.tml. Droša vide bērniem braukšanai ar velosipēdiem, skrejriteņiem, vieta skatu vērotājiem un drosmīgiem kāpējiem.
Vairāk informācijas: Tālr.: 26165827
 

   
     Atrodi, kurā ēkā ir dzimusi literatūrfilozofe Zenta Mauriņa, kurā ēkā ir dzīvojusi dzejoļa "Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme" autore Tirzmaliete! Atklāj, kura ir viena no pirmajām ēkām Lejasciemā, sameklē kādreizējo pagasta padomi, frizētavu, ugunsdzēsēju depo vai skolu mazajiem ābečniekiem! Ēku aprakstu meklējumos dodies pa Rīgas ielu, tā tev ļaus iepazīt 12 vēsturisko ēku stāstus, bet trīspadsmito meklē Skolas ielā!

      Dārzs saimniecībā „Kalmes” ir visas Nagļu ģimenes, taču galvenokārt, saimnieces Ingas lolojums. Neskatoties uz to, ka šajā dārzā atrodamas neskaitāmas mūžzaļo augu šķirnes un dažnedažādi citi ziedi, Inga īpašu uzmanību velta katram no tiem. Kā atzīst pati saimniece, lai dārzs priecētu acis gadu no gada, katram augam ir jāpievērš individuāla uzmanība – tas jāaprūpē un jāseko līdzi tam, kā augs attīstās un vai tam nekā netrūkst, tikai tad ir sagaidāms arī rezultāts!
     „Kalmēs” dārzu komplekss veidots vadoties pēc Ingas sajūtām un redzējuma par to, kā visam jāizskatās, nevis sekojot jaunākajiem trendiem ainavu arhitektūrā. Galvenais nosacījums dārza izveidē „Kalmēs” ir, lai pašiem saimniekiem būtu patīkami mielot acis par skaistumu visapkārt, nevis lai apmierinātu skarbākos daiļdārzu kritiķus. Tas piešķir šim dārzam to patīkamo auru, ko var sajust uzreiz ienākot pa saimniecības vārtiem – visapkārt valda miers, kārtība, ar savu skaistumu acis priecē koši ziedi un kopējo formu veido akurāti apcirpti mūžzaļie augi. Daiļdārzs „Kalmēs” nemitīgi mainās, jo saimniece Inga ik gadu to papildina ar jauniem stādiem, kas iegādāti dažādās stādu izstādēs.
     Īsuma saimniecību „Kalmes” varētu raksturot šādi – tā ir skaista un sakopta vieta, kur valda īstena māju sajūta un ģimeniskums, jo viss tiek darīts pašu čaklajām rokām.

Sandras Semenkovičas dārzs ir kā mandala, neskaitāmas reizes jaukts ārā, lai pēc kāda laika atkal tiktu pārveidots. Sākts veidot vairāk kā pirms 35 gadiem, tas vienmēr un arī tagad top intuitīvi, raugoties, kādi augi vislabāk sader kopā gan pēc augu krāsu toņiem, gan formām. Dārzs vairakkārt atzīts par vienu no skaistākajiem Latvijas daiļdārziem.  Jāatzīst gan, ka šobrīd dārzam vairs netiek veltīta tik liela daļa saimnieces enerģijas un laika kā agrāk. Šobrīd Sandra vairāk aizraujas ar gleznošanu un, ļoti iespējams, pirms gleznošanas šis mākslinieciskais talants krāsu un formu salikumos un kompozīcijās ir izpaudies un joprojām izpaužas dārzā.
            Dārzā apskatāmi dažādu sugu, krāsu un formu skujeņi, ziemcietes un vasaras puķes, kuras ir kā lieliski krāsu akcenti. Dārza teritorijā ir arī sakņu un augļu dārzi, siltumnīca, vieta atpūtai, kur no saules var patverties, nokarenās  gobas ēnā izveidotā atpūtas vietā un neliela nojumīte ar dārza kamīnu. Pie saimniecības ēkas vietu atraduši vīnogulāji un  citi kāpelētāji.

Intas Balodes dārzs Lejasciemā, Miera ielā 11, veidots kā kolekciju dārzs, iespēju robežās pielāgojot daiļdārza principus. Dārzs atrodas smilšainā Tirzas  upes piekrastē skarba klimata joslā, šie apstākļi arī nosaka augu izvēli. Lielākā dārza daļa atvēlēta mūžzaļiem skujeņiem, ziemcietēm, kā arī dekoratīvajiem krūmiem.
               Dārzs veidots apmēram 20 gadu laikā, pārdzīvojis dāliju un rožu kolekcijas, tagad vairāk pievēršoties lilijām un zālveida ziemcietēm jeb graudzālēm. Skaistus krāsu akcentus var vērot maijā, kad veidojas skujaugu jaunie dzinumi,  zied slotzari, sīkie zemsedzes augi, arī tulpes. Ap Jāņiem, kad pļavas un lauki rāda savu krāšņumu, dārzu atdzīvina vasaras puķes, gaidot  liliju ziedēšanas laiku jūlijā. Augusts iepriecina ar flokšu, hortenziju, monardu, liatru, helēniju un citu augu ziedēšanu. Pieticīgajā augsnē lielu ļaunumu zālienam var nodarīt  sausums. Dārzs varētu būt interesants dārzmīļiem, kuri interesējas par augu dažādību, saderību, audzēšanu un pavairošanu.

Tūrismu ziņu portālā apskatāmas Lejasciema fotogrāfijas. ATTĒLI