Pagasts > Daba
Skats no malas
Kā raksta Juris Zaķis grāmatā "Lejasciems upju un laiku lokos", daudzas lietas, tāpat arī Lejasciema pagasta teritorija, ir labāk pārskatāmas, ja tās aplūko no tālienes. Lizuma pagastā ir Ģeista kalns. Ja uzkāpjam tajā, tad mūsu priekšā atklājas milzīga ieplaka ar zaļi zilu mežu jūru, bet aiz tās pie horizonta skaidri izceļas augstu pauguru mugura. Tas ir Gulbenes paugurvalnis, kas tālāk ziemeļos saplūst ar Alūksnes augstieni. Lejasciems atrodas šeit - augstieņu un paugurvaļņu ieskautās ieplakas, ko sauc par Vidusgaujas zemieni, dienvidu daļā - Trapenes līdzenumā.
Šie nosaukumi apliecina, ka zemes virsma Lejasciema pagastā ir zema un līdzena. Tomēr šī zemiene atrodas apmēram 100 m virs jūras līmeņa, un līdzenums nebūt nav tik līdzens kā Lubānas klānos vai Zemgalē. Pareizāk to būtu saukt par viļņotu līdzenumu.
Šie nosaukumi apliecina, ka zemes virsma Lejasciema pagastā ir zema un līdzena. Tomēr šī zemiene atrodas apmēram 100 m virs jūras līmeņa, un līdzenums nebūt nav tik līdzens kā Lubānas klānos vai Zemgalē. Pareizāk to būtu saukt par viļņotu līdzenumu.
Gaujas ieleja
Gaujai un tās ielejai ar savām ainaviskajām vērtībām un spēcīgo kultūrvēsturisko auru ir īpaša nozīme pagasta dzīvē. Mūsu pagastā Gauja savā tecējumā sasniedz vistālāko austrumu punktu un, kā vēsta teikas, pamazām uzņem "pareizo" virzienu uz jūru. Kaut arī Gaujas ielejas garums pagastā ir relatīvi neliels, ielejas ainava ir stpri vien atšķirīga un upes kritums ir liels. To izmantojot, Lejasciema pagastā jau 19. gadsimta beigās ir uzceltas ūdensdzirnavas Sinolē, 20. gadsimta sākumā - arī Paideros. Šobrīd dzirnavas ir pārbūvētas un tajās darbojas HES. Ir uzbūvēta arī HES pie Robežkalna. Līdz ar to upes resursi mūsu pagastā ir praktiski izmantoti.
Pie Gaujas ir atsegti lieli no Skandināvijas atnestie granīta klinšu gabali - Robežkalna un Paideru dižakmens (attiecīgi 12 un 27 kubikmetri).
Pie Lejasciema Gauja stipri izmainās: tā kļūst līdz 1,5 km plata, upes kritums samazinās, abos tās krastos izteikta plaša paliene ar dabīgajām pļavām, kurās upe veido neskaitāmas vecupes.
Gaujas palienē ir vērojami arī vairāki atsegumi, vērtīgi nogulumi utt. Ar vērtīgiem atklājumiem ir saistāms nenogurdināmais novadnieks Jānis Kučers.
Pie Gaujas ir atsegti lieli no Skandināvijas atnestie granīta klinšu gabali - Robežkalna un Paideru dižakmens (attiecīgi 12 un 27 kubikmetri).
Pie Lejasciema Gauja stipri izmainās: tā kļūst līdz 1,5 km plata, upes kritums samazinās, abos tās krastos izteikta plaša paliene ar dabīgajām pļavām, kurās upe veido neskaitāmas vecupes.
Gaujas palienē ir vērojami arī vairāki atsegumi, vērtīgi nogulumi utt. Ar vērtīgiem atklājumiem ir saistāms nenogurdināmais novadnieks Jānis Kučers.
Ūdeņi
Visa pagasta teritorija ietilpst Gaujas baseinā. Lielākās upes - Gauja un Tirza. Starp pietekām jāmin Sudaliņa, Mudaža, Iežupīte, Niedrupe, Baltupe un Vidaga. Lielākais un dziļākais pagasta ezers ir Sudals, no kura Lejasciema pagastā ietilpst tikai daļa. Arī Galgauskas ezers tikai daļēji ir mūsu teritorijā. Trešais lielākais ezers ir Ādminis. Vēl jāmin Roznieku, Mustera, Grimnaužu, Klinču, Cepļa (Bomīša) u.c. ezeri. No mākslīgajām ūdens krātuvēm nozīmīgākais ir Sinoles dzirnavu ezers, kā arī trīs ūdenskrātuvju kaskāde un Iežupītes un divas ūdenskrātuves uz Sudaliņas.
Flora un fauna
Pagasta teritorija ir reti apdzīvota, šeit lielā mērā ir saglabājusies dabīgā veģetācija - meži. Aptuveni 1/5 no šīm platībām ir damaksnis. no pārējiem meža tipiem visvairāk izplatīts ir mētrājs un lāns. Plašie mētrāji ir nozīmīgi saimnieciskajā dzīvē, jo tie ir gan vērtīgas priežu audzes, gan arī meža ogo - brūkleņu un melleņu - augšanas vietas. Labākajās ogu sezonās ogošana ir kļuvusi par nozīmīgu peļņas avotu. Šeit ir saglabājušās vairākas īpaši aizsargājamo augu atradnes, kurās aug pundurbērzs, dzeltenā dzegužkurpīte, laksis un smaržīgā naktsvijole.
Plašajos mežu masīvos pagasta teritorijā pastāvīgi dzīvo pilns Latvijas medījamās zīdītāju klases faunas spektrs: aļņi, staltbrieži, stirnas, meža cūkas, zaķi, āpši, jenoti, lapsas, vilki, lūši, caunas un ūdri. Pa retam ieklīst lāči. Pēdējos gadu desmitos strauji palielinājies bebru skaits, kuru darbība jau sagādā zināmus zaudējumus mežsaimniecībai. Pagasta teritorijā ir uzskaitītas 100 ligzdojošo putnu sugas, starp tām aizsargājamo melno stārķi un par retumu kļuvušo medni. 2001. gadā mežu masīvā uz ziemeļrietumiem no Dūres biologi atklāja ļoti reti sastopamu gliemežu sugu.
Plašajos mežu masīvos pagasta teritorijā pastāvīgi dzīvo pilns Latvijas medījamās zīdītāju klases faunas spektrs: aļņi, staltbrieži, stirnas, meža cūkas, zaķi, āpši, jenoti, lapsas, vilki, lūši, caunas un ūdri. Pa retam ieklīst lāči. Pēdējos gadu desmitos strauji palielinājies bebru skaits, kuru darbība jau sagādā zināmus zaudējumus mežsaimniecībai. Pagasta teritorijā ir uzskaitītas 100 ligzdojošo putnu sugas, starp tām aizsargājamo melno stārķi un par retumu kļuvušo medni. 2001. gadā mežu masīvā uz ziemeļrietumiem no Dūres biologi atklāja ļoti reti sastopamu gliemežu sugu.
Augsne
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme pēc 2001. gada datiem ir 7976 ha jeb 24% no kopplatības. Pagasta lielākajā daļā ir izplatīti smilšaini cilmieži ar velēnu podzola augsnēm, kurās ir izteikts organisko vielu deficīts. Plašajās Gaujas un Tirzas palienēs pārplūstošajās dabīgajās pļavās izplatītas auglīgas palieņu augsnes.
Vairāk kā puse no lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm ir meliorētas. Zemes novērtējums ir samērā zems. Piemēram, 1940. gadā vidēji pagastā tas bija 28 balles (salīdzinājumam - dažos pagastos Zemgalē tas sasniedza 64 balles).
Arī mūsdienās zemes novērtējums pagastā nav augsts. Saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 6. jūlija noteikumiem Nr. 244 zemes vidējā kadastrālā vērtība Lejasciema pagastā ir noteikta 88 lati par hektāru, kas ir ļoti zems rādītājs.
Vairāk kā puse no lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm ir meliorētas. Zemes novērtējums ir samērā zems. Piemēram, 1940. gadā vidēji pagastā tas bija 28 balles (salīdzinājumam - dažos pagastos Zemgalē tas sasniedza 64 balles).
Arī mūsdienās zemes novērtējums pagastā nav augsts. Saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 6. jūlija noteikumiem Nr. 244 zemes vidējā kadastrālā vērtība Lejasciema pagastā ir noteikta 88 lati par hektāru, kas ir ļoti zems rādītājs.
Vides aizsardzība
Kopš tā laika, kad šeit ieradās pirmie cilvēki, zemes ainava nepārtraukti ir mainījusies, un arī mēs to esam pārveidojuši gan labā, gan diemžēl arī sliktā nozīmē. Esam piesārņojuši Gauju ar slikti attīrītiem notekūdeņiem, daudzviet pārāk nesaudzīgi izcirtuši mežus utt. Aizaugot Gaujas un Tirzas palieņu pļavām, samazinās vides ekoloģiskā un ainaviskā daudzveidība. Par laimi, gadu no gada palielinās sakopto laukū un sētu skaits. Lejasciems ir viens no sakoptākajiem pagastiem ne tikai Gulbenes novadā, bet visā Vidzemē. Mēs esam atbildīgi par to, lai pozitīvais vairotos un zeme pēc iespējas vairāk saglabātu tās daudzveidīgo krāšņumu mums pašiem un pēcnācējiem par prieku.
Lejasciema pagasta teritorijā šobrīd neviens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais objekts nav iekļauts valsts aizsargājamo sarakstā, kaut gan no 1977. - 2000. gadam Paideru un Robežkalna dižakmens šajā sarakstā bija. Vienīgais dabas objekts, kas atrodas valsts aizsardzībā, šobrīd Lejasciema pagastā ir Robežnieku dižozols Dūrē.Tomēr pagastā ir izstrādāts iespējamo aizsargājamo dabas pieminekļu saraksts, piemēram, Paideru un Robežkalna dižakmeņi, Sarkanie kalni, iekšzemes kāpu masīvi, Cincu acu avots, Ķemeru sēravots, 4 dižozoli Dūres apkārtnē, melnā stārķa ligzdošanas vieta, medņu riesta vietas u.c.
