Pagasts > Vēsture

Vēsture

Lejasciemu 1867. gadā dibināja Baltijas domēņu valde uz valstij (Krievijas impērijai) piederējušās Lejasmuižas zemes. Dažus gadus vēlāk - 1873. gadā - Lejasciems ieguva miesta statusu.

Drīz pēc Latvijas valsts nodibināšanas, 1922. gadā, tika izveidota Lejasciema pašvaldība, bet 1928. gadā Lejasciems tika pasludināts par pilsētu. Apmēram pēc desmit gadiem Lejasciems ieguva arī ģerboni, kas, simbolizējot Gauju, tika izveidots ar horizontālu zilu joslu vidū, bet apkārt pamatne zelta krāsā. Tas apzīmēja zelta laukus upes krastos.

Lejasciems bija nozīmīgs administratīvais centrs un tajā attīstījās tirdzniecība. Taču, kad tika uzbūvēts Pļaviņu - Gulbenes - Valkas dzelzceļš, saimnieciskās aktivitātes pārvietojās tuvāk tam un Lejasciems panīka. 1935. gadā pilsētā bija palikuši tikai 466 iedzīvotāji. 1939. gadā Lejasciems zaudēja pilsētas statusu.

1935. gadā Lejasciema pagasta platība bija 153,2 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Amšu, Lejasciema un Sudalas ciema padomes. 1954. gadā Lejasciema ciemam pievienots Sudalas ciems, 1962. gadā - Dūres ciems, 1977. gadā - daļa Sinoles ciema. 1990. gadā ciems reorganizēts par pagastu. 2009. gadā pagasts kā administratīva teritorija iekļauts Gulbenes novadā.